Atskatoties atpakaļ, varu priecāties un teikt, ka aktīvā ārstēšanās ir beigusies. Pēc intensīvās ārstēšanās (ķīmijterapijas, operācijas, starošanas) pagaidām nejūtu nekādu nopietnu blakusparādību. Visu atlikušo mūžu jāturpina regulāri pārbaudīties, bet visādi citādi viss ir labi. Paldies Dievam un paldies jums visiem par lūgšanām un visādu citādu atbalstu!
Vasaras beigās piedalījos biedrības Dzīvības koks organizētajā nometnē "Spēka avots". Tas bija tiešām stiprinoši un uzmundrinoši. Piecas saturiski ļoti piepildītas, intensīvas dienas. No sirds iesaku visiem, kas saskārušies ar onkoloģisku diagnozi. Vairāk informācijas mājas lapā: www.dzivibaskoks.lv Tāpat iesaku šīs biedrības organizētās atbalsta grupas, kas notiek katru otro ceturtdienu plkst.17:30 (tuvākā šonedēļ 25.septembrī) Kalnciema kvartālā. Manuprāt, īpaši noderīga šī grupa būtu cilvēkiem, kas ir vēl ārstēšanās procesā. Atbalsta grupa - tā ir iespēja saņemt konkrētus padomus no citu pieredzes un gandrīz vai taustāmu emocionālo atbalstu no ''savējiem".
Septembris sācies kā jau katru gadu - intensīvs un haotisks. Skola, bērnudārzs, mākslas skola, mūzikas skola, svētdienas skola un vēl kādi pulciņi. Ir ko turēt, kamēr ieiesim ritmā... Lielākie bērni jau šad un tad var paši atbraukt no skolas mājās un tas ir tik labi. Tā patīkamā sajūta, ka bērni var arī jau bez manas palīdzības darīt paši savas lietas. :)
Pa vasaru mājās veicām remontu. Es ar bērniem pusotru mēnesi nodzīvoju pa laukiem, kamēr te Rīgā dzīvoklī notika remonts. Vēl arvien mājās ir zonas, kuras neesmu kārtīgi nomazgājusi pēc remonta. Nedaudz kauns un nepatīkama sajūta, un tomēr nolēmu publiski lūgt palīdzību un atzīties, ka nevaru pati tikt ar visu galā... Varbūt kāds no jums grib man palīdzēt nomazgāt logus, vannas istabas flīzes vai virtuves skapīšus? Tās ir tās lietas, ko pašai grūti izdarīt, jo operētās puses roka ātri vien sāk sāpēt, ja pārāk aizraujos ar intensīvām kustībām.
Šoruden apmeklēšu projekta "Augam Latvijai" semināru ciklu. Tās ir grupu nodarbības ģimenēm, kas vēlas noskaidrot sev nozīmīgus jautājumus, lai uzlabotu savas ģimenes emocionālo labklājību. Vakardien pirmo reizi piedalījos nodarbībā. Tēma bija par vērtībām. Nodarbības sākuma daļā mums bija jāizņem kādas lietas no savas somas un jāsakārto tās svarīguma secībā no mazāk svarīgas uz vissvarīgāko. Bija ļoti interesanti ieraudzīt savā somā tik daudz dažādu lietu. Viena lieta, ko vakar neizņēmu, bet, kas piesaistīja manu uzmanību, un vēl šodien man par to bija jādomā, ir mana slimības vēsture. Tā ir A4 pabieza un diezgan smaga mape ar izrakstiem, aprakstiem, slēdzieniem, analīžu rezultātiem utt. UN to es katru dienu nesu (pagātnē) savā mugursomā līdzi, jo pēdējā pusgada laikā man to diezgan bieži vajadzēja, apmeklējot ārstus. Pēc vakardienas ieskatīšanās somā sapratu, ka es vairs negribu nest savu slimības vēsturi sev līdzi katru dienu. Tāpēc šodien es to izņēmu un noliku uz visaugstākā plaukta. Atā, slimības vēsture! Atā, slimība! Es nenesīšu Tevi vairs tālāk līdzi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru