Hronika

Saņemu daudz jautājumu par to, kā tas varēja notikt tik strauji - ka pēkšņi ir jau metastāzes? Vai ārsti neko nemanīja ātrāk? Vai analīzēs un izmeklējumos neko nevarēja redzēt? Atbildot tiem, kas jautāja un kas nejautāja, bet tikai padomāja, rakstu šo ierakstu.

Šis templis pieder Dievam!

Šis templis pieder Dievam! Tā sākas dziesma, ko atbalsta grupas tikšanās reizē nodziedāja manas mīļās meitenes - Lienīte, Ieva, Olita, Renāte, Gunta. Paldies jums par šo dziesmu! Tā skan manā galvā un pavada mani cauri šim laikam. Iešu pirmdien uz ķīmijterapiju un manā galvā skanēs šī dziesma.