Hronika

Saņemu daudz jautājumu par to, kā tas varēja notikt tik strauji - ka pēkšņi ir jau metastāzes? Vai ārsti neko nemanīja ātrāk? Vai analīzēs un izmeklējumos neko nevarēja redzēt? Atbildot tiem, kas jautāja un kas nejautāja, bet tikai padomāja, rakstu šo ierakstu.

Hronika:

20.jūnijā pēdējā starošanas diena, beidzu ārstēties. Ārstēšana bija agresīva un visaptveroša. Gan ķīmijterapija, gan radikāla operācija, gan starošana. Ārsti, šķirstot manu slimības vēsturi, vēlreiz pārliecinājās, ka iepriekš tika veikta maksimāli labākā ārstēšana. 

17.jūlijs vizīte pie ķīmijterapeites. Viss kārtībā. Nākošā vizīte ieplānota uz novembri/decembri. Tā kā otrā krūtī (vienīgajā) ir cista, uzprasos uz ultrasonogrāfiju.

21.jūlijs draudzes nometnes pirmā diena, ar akūtām sāpēm vēderā ar "ātrajiem" nokļūstu Valmieras slimnīcā, kur man tiek veikta vēdera dobuma USG, ginekoloģiskā USG, dažādas asins analīzes. Viss labi. Vēdersāpju iemesls - kolikas... 

7.augusts USG krūtij. Viss kārtībā, bet tā kā radioloģe ir ļoti nerunīga, pierakstos pie krūts ķirurga.

2.septembris vizīte pie krūts ķirurga. Viņš apliecina, ka USG viss ir labi, tomēr, jaušot manu nemieru, nosūta uz magnētisko rezonansi.

24. oktobris magnētiskā rezonanse krūtīm. Neko aizdomīgu neredz. 

20.novembris rentgens plaušām. Viss labi - krūšu kurvja orgāni vecuma normas robežās.

26.novembris USG vēdera dobumam. Visiem orgāniem viss labi, izņemot maza cista aknu kreisajā daivā (!?). Ārste bija super nelaipna un steidzīga, bet nu pieņemu, ka tomēr savu darbu izdarīja kā nākas.

27.novembris asins analīzes. Viss labi, onkoloģiskie marķieri normas robežās.

4.decembris vizīte pie ķīmijterapeites. Nekādu īpašu sūdzību nav, analīzes labas, nākošā vizīte aprīlī, līdz tai jāiziet dažādi izmeklējumi.

15.janvāris vizīte pie ginekoloģes. citoloģiskā analīze. Uz aci, uz tausti viss kārtībā, analīzēs ar viss labi.

9.februāris sataustu limfmezglu pie atslēgas kaula. Tas dara mani bažīgu, jo nav nekāda cita iemesla, kāpēc lai tas būtu palielināts.

16. februāris sataustu vēl vienu limfmezglu blakus iepriekšējam. Šis ir dziļumā un drīzāk nekustīgs. Visu nedēļu cenšos sazvanīt ķīmijterapeiti, lai noskaidrotu, ko tagad darīt. Kad beidzot 20.februāri izdodas sazvanīt, viņa iesaka steidzīgi griezties pie ķirurga. Tajā pat dienā sazvanu ķirurgu un sarunāju vizīti uz pirmdienu, 23. februāri.

23.februāris vizīte pie ķirurga. Limfmezglu USG, tiek paņemta biopsija. Ķirurgs iesaka veikt asins analīzi onkoloģiskos marķierus un plaušu kompjūteru ar kontrastvielu.

24.februāris nododu asins analīzi. Vakarā saņemu rezultātus, onkoloģiski marķieri paaugstināti, viens no tiem vairāk kā simts reizes. Jau saprotu, ka nebūs labi.

28.februāris saņemu biopsijas rezultātus. Tie uzrāda audzēja šūnas limfmezglā. Nu jau ir skaidrs patiešām, būs jāārstējas vēlreiz.

3.marts iestājos slimnīcā, lai steidzamības kārtā veiktu kompjūteru plaušām un vēdera dobumam. Ar ķirurga uzstājību izdodas to veikt. No kompjūtera pa taisno dodos uz onko konsīliju. Tur jau ir zināms, ka manās aknās ir daudzas metastāzes. Lielākā 3 cm, vairākas 1 cm un vēl citas mazākas. Konsīlijs nolemj, ka man jāveic aknu biopsiju un pēc tam jāuzsāk ķīmijterapiju.

4.marts tiek veikta aknu biopsija. Nepatīkama, bet izturama procedūra.

9.marts uzsāku ārstēšanos ar ķīmijterapiju, kas ilgs 2 mēneši. Tad tiks veikts vēdera dobuma kompjūters, pēc kura secinās, vai ķīmijterapija darbojas uz aknu metastāzēm. Ja darbojas, tad būs vēl 2 mēneši ķīmijterapija. Tātad labākajā gadījumā augustā būšu vesela!!! Par sliktāko gadījumu pagaidām nemaz nedomāšu.

Nezinu, ko lai domā un secina no tā visa. Es izmeklējos laicīgi un darīju visu ko vien var darīt, tomēr šis audzējs, šķiet, ir ļoti agresīvs. Nav tā, ka kaut kas būtu ielaists, vai nebūtu savlaicīgi darīts. Domāju, ka nebija nekas tāds, ko es vairāk varēju izdarīt. Šobrīd ir tieši tā, kā ir, un ar to tad arī dzīvošu uz priekšu.