Tie ir (bija) tikai mati

Tā nu tas brīdis ir klāt. Mani mati tik strauji sāka atstāt manu galvu, ka vakar palūdzu, lai Mareks ar mašīnīti nogriež man matus pavisam īsus. "Tie ir tikai mati un viņi ataugs!" Tā es sevi un citi varēja mani mierināt pirmajā ārstēšanās reizē. Šoreiz ir citādi. Varbūt šie ir mani pēdējie mati... Varbūt... Teorētiski tāda iespēja pastāv. Es zinu - vajag domāt pozitīvi. Un es ticu un ceru, un domāju pozitīvi, bet tomēr raugos uz situāciju reāli. Pagaidām manu galvu vēl klāj plāna matu kārta, bet drīz mana galva būs pavisam plika.


Plikā galva ir kā zīmogs. Slimības acīmredzamā daļa. Es paskatīšos spogulī un redzēšu slimību. Tā jau reiz ir bijis. Cilvēki man teica, ka izskatos kā Šaneda O`Konora, bet es skatījos uz sevi un redzēju slimību. No tā nevar aizbēgt. To nevar ar vārdiem noliegt. Tā tas vienkārši ir. Plikā galva, kas atgādina par nāves tuvumu. Plikā galva, kas padara mani citādu. Man ir sasodīti žēl atkal atvadīties no matiem. Tas izraisa jūtas un emocijas, kuras negribu un nevēlos noliegt un slēpt.

Lai vai kā, Dievs ir tuvu klāt esošs arī šajā grūtumā. "Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina." (Ps.23:4)

Es zinu, Dievam ir svarīgi viss, kas ar mani notiek. Viņam ir svarīgi pat tas, cik mati man uz galvas ir. Kā es to zinu? Jo tā ir rakstīts Bībelē: "Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti." (Mat. 10:30)

Kad būšu atkal vesela, ļaušu matiem augt gariem. Un tad katrs matu centimetrs man atgādinās, cik labs ir Dievs un cik lieli ir Viņa brīnumu darbi!

P.S. Šodien ir viena no svarīgākajām dienām pasaules vēsturē. Diena, kad Dieva dēls mira pie krusta, lai dotu glābšanu cilvēcei. "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." Jņ. 3:16

Cik liela dāvana tā ir! Vai Tu pieņemsi to?