Redzēt pāri redzamajam

Vakar no rīta mazā meitiņa Marija pamodās ar paaugstinātu temperatūru virs 38. Kad viņa atvēra acis, es teicu: "Meitiņ, Tu šorīt esi slima. Tu neiesi uz bērnudārzu." Viņa man atbildēja: "Nē, es esmu vesela!" Es teicu: "Meitiņ, Tev ir liela temperatūra, Tu esi slima." Viņa man atkal atbildēja: "Nē, es esmu vesela!" Un tādi ir bērni. Viņi skatās pāri redzamajam. Viņi nebalsta savu pašsajūtu uz cipariem termometra skalā vai analīžu rezultātos. Bet es neesmu tāda kā bērns. Es kaut kur pa ceļam esmu zaudējusi šo iekšējo bērnu, kas skatās pāri redzamajam. Dievs to man tajā rītā atkal atgādināja.

Ar laimīgām beigām

Man patīk skatīties filmas ar laimīgām beigām. Pa vidu var būt visādi traki un satraucoši notikumi, bet es zinu, ka filma beigsies laimīgi, un tāpēc neuztraucos. Filmas beigās visi sarežģījumi atrisinās, visiem viss labi. Šādas filmas apmierina manu vēlmi paredzēt notikumu gaitu, sajusties tā, it kā es spētu kontrolēt nākotni. Tāda nu reiz es esmu. Man patīk zināt lietas uz priekšu, it sevišķi tādas lielas un svarīgas, kas ietekmē manu dzīvi un dzīvību.