Un tomēr - kāpēc?

Pēdējos divos ierakstos neesmu neko rakstījusi par ārstēšanu un kas notiek ar to. Tātad jūlija sākumā man bija datortomogrāfija. Rezultāts - pozitīva dinamika. Perēkļi aknās samazinās gan pēc skaita, gan izmēra, krūšu sienā nekādu veidojumu vairs neredz, arī kakla limfmezglos vēl arvien viss labi. Tas jau arī ir tas, kas vajadzīgs. Varētu priecāties, bet... Un atkal bet... Datortomogrāfija nav vienīgais, ko skatās. Jau iepriekš rakstīju par onkoloģisko marķieri, kas paaugstinās. Tas turpina paaugstināties, turklāt katru mēnesi dubultojas, un tā jau ir tendence, nevis nejaušs izņēmums. Pagaidām ārstēšanā nekas nemainās. Vēl līdz septembra sākumam ķīmijterapija reizi nedēļā, tad būs atkal datortomogrāfija, pēc kuras droši vien varēs izlemt, ko darīt tālāk.

Otrā dzimšanas diena - 18.08.2000

Cilvēkiem mēdz būt divas dzimšanas dienas - viena, kad viņi ienāca šai pasaulē, un otra, kad viņu dzīvē ir bijis kāds īpašs notikums, kas iedeva jaunu saturu un jēgu dzīvei. Reizēm tā otrā dzimšanas diena ir traģisks notikums. Arī man ir divas dzimšanas dienas un abas ir ļoti priecīgi notikumi. Mana otrā dzimšanas diena ir 2000.gada 18. augusts. Kristiešu žargonā to dēvējam par piedzimšanu no augšienes. Gribu nedaudz pastāstīt, kā tas notika manā dzīvē.

Ekspres ceļojums

Tā nu sanāca, ka bez lielas plānošanas pēkšņi nolēmām divatā ar Mareku aizbraukt sapņu ceļojumā uz Barselonu. Sakrita visi apstākļi - gan aviobiļetes par pieņemamu cenu, gan viesnīca, gan mana mamma varēja pieskatīt bērnus, gan varēja ceļojumu "iespiest" starp ķīmijterapijām, tad nu pagājušo nedēļas nogali pavadījām Barselonā.