Nezinu, kurš izdomāju to rindā pēdējo zobu nosaukt par gudrības zobu. Nez kāpēc šķiet, ka visiem ir lielākas vai mazākas problēmas ar to. Savukārt, tas jau par gudrību neliecina. Šodien beidzot es esmu tikusi vaļā no sava gudrības zoba. Tas ir pirmais zobs, kas man izrauts.
Sajūta nav patīkama. Vispār jau gribētu čīkstēt un teikt, ka tas bija briesmīgi. Bija jau arī. Tas zobs bija galīgi negudri ieaudzis. Pilnīgi perpendikulāri attiecībā pret pārējiem zobiem un ar zoba virsmu ļoti tuvu blakus zobam, kuru vajadzētu saglabāt. Daktere nolēma zobu dalīt. Man pāri sejai un galvai uzsedza zaļu palagu, atstājot vien nelielu trīsstūri ap muti. Tad sākās urbšana vai zāģēšana, zoba kustināšana utml. Neredzēju un nemaz necentos ieraudzīt tos instrumentus. Kopumā daktere strādāja gandrīz stundu, kamēr dabūja zobu laukā. Protams, nav jau sāpīgs process, jo darbojas narkoze, bet nu nepatīkams ļoti. Procesa laikā domāju, nez kā ar šādām problēmām tika galā, kad vēl nebija narkozes... Lai nu kā bija. Tā ir vēl viena lieta, ko esmu izturējusi. :)
Arī šim notikumam cauri sajutu Dieva mīlošo vadību. Es biju pie tās pašas dakteres, pie kuras mani toreiz ziemā aizveda jaukā zobārste kristiete. Patīkami atnākt pie dakteres, kas mani atceras un sagaida sirsnīgi un iedrošinoši. Beigu beigās man par gudrības zoba operāciju bija jāmaksā kā par parastu zoba izraušanu, un tas ir trīs reizes mazāk. Varu tikai raudzīties uz Dievu, Kungu Jēzu Kristu un teikt "Pateicība Viņam!"
Eju Viņa žēlastībā un Viņš mani ved visam cauri un savu prieku gribu izteikt jums visiem! Dievs ir labs! Viņš ir tuvu klāt smagos dzīves brīžos, bet tāpat arī parastos ikdienišķos brīžos. Meklējiet arī jūs savu prieku Dievā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru