Kāpēc? Dievs taču varēja mani pasargāt no tāda nieka kā iesnas un klepus. Dievam ir savi plāni un es varu palikt tikai paļāvībā uz Viņu. Es taču nezinu no kā cita Viņš mani tādā veidā pasargā. Man jāsper solis pēc soļa ticībā Dieva vadībai, nezinot, kas būs tālāk. Un atkal es turos pie Dieva Vārda - "Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. " (Rom.8:28)
Tieši neilgu laiku pirms plānotās operācijas kopā ar bērniem skatījāmies filmu "Visvarenais Evans". Filma ir par Evansu,
kas ir pametis savu darbu televīzijā un veiksmīgi kļuvis par kongresmeni. Taču kādu dienu viņu negaidīti apmeklē Dievs. Evans saņem neparastu uzdevumu - uzbūvēt šķirstu, īstu šķirstu, kādu uzbūvēja Noa.
(foto no http://www.imdb.com/title/tt0413099/)
Filma ir komēdija, bet tā nav parodija. Mani ļoti uzrunāja tas, kā tajā ir parādīts Dieva raksturs, Dieva mīlestība uz cilvēkiem. Evans ilgu laiku pretojas Dieva dotajam uzdevumam, bet, kad pieņem to, paliek uzticīgs šim uzdevumam un paļaujas uz Dievu arī tad, kad visi apkārtējie par viņu smejas un mudina likties mierā. Viņš tic Dievam arī tad, kad viss apkārt liecina par to, ka nav nekāda pamata ticībai. Šī doma sasaucās ar to, ko es šobrīd piedzīvoju. Principā varētu teikt, kur ir Dievs, kāpēc Viņš mani 4 bērnu mammu nepasargā no slimības, es taču salīdzinoši pareizi dzīvoju, ēdu veselīgi, visādi citādi cenšos dzīvot veselīgi, un tomēr... Es ticu Dieva mīlestībai un vadībai, lai arī atzīšos brīžiem tas nav viegli.
Vēl viena doma no filmas. Par Noa plūdiem, vai tie bija Dieva sods cilvēcei? Dievs filmā saka - nē, tie bija cilvēku iespēja mainīties un atgriezties pie Dieva. Ja Tu lūdz pēc pacietības, Dievs Tev to nedod tāpat vien. Viņš Tev dod apstākļus, kuros Tu vari iemācīties būt pacietīgs. Man ir mani apstākļi, kuros es varu Dievu vairāk iepazīt un kļūt tuvāk Viņam. Tas ir tas, ko es ar sirds ilgām Dievam lūdzu! Lūk tā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru