Man patīk skatīties filmas ar laimīgām beigām. Pa vidu var būt visādi traki un satraucoši notikumi, bet es zinu, ka filma beigsies laimīgi, un tāpēc neuztraucos. Filmas beigās visi sarežģījumi atrisinās, visiem viss labi. Šādas filmas apmierina manu vēlmi paredzēt notikumu gaitu, sajusties tā, it kā es spētu kontrolēt nākotni. Tāda nu reiz es esmu. Man patīk zināt lietas uz priekšu, it sevišķi tādas lielas un svarīgas, kas ietekmē manu dzīvi un dzīvību.
Diemžēl, slimība vēzis skaidri parāda, cik ļoti maz es spēju ietekmēt un kontrolēt savu dzīvi un dzīvību šobrīd. Ir pienācis brīdis, kad man jāpiemeklē jauna ārstēšana, jo iepriekšējā vairs nedarbojas. Pēdējā datortomogrāfijas pārbaudē atklājās, ka slimība ir progresējusi - negatīva dinamika. Ir divi veidojumi krūšu sienā un daudz jaunu perēkļu abās aknu daivās. Ne velti onkoloģiskais marķieris tik ļoti bija paaugstinājies. Šonedēļ uzzināšu, kādas ir tālākās ārstēšanas iespējas.
Ziņa, ka slimība tomēr progresē, izraisīja manī plašu jūtu amplitūdu - cerība un bezcerība, ticība un vēlme cīnīties un turpat vēlme padoties. It kā jau zinot onkoloģiskos marķierus, es gatavojos, ka izmeklējuma rezultāts var nebūt labs, bet tomēr, kad to uzzināju, jūtu bija daudz. Kur gan likties ar visām savām bangojošajām jūtām, ja ne iet pie Dieva. Nav neviena cita, kas var tā nomierināt jūtu vētru kā Viņš.
Es Dievam jautāju - Nu, ko Tu tagad man teiksi? Ko tālāk? Visi rezultāti ir tik slikti. Vai man orientēties uz nāvi vai dzīvošanu? (ak, atkal šī vēlme zināt nākotni!)
Viņš atbildēja: Un ko es Tev esmu teicis?
Un tā Dievs atbild. Viņš nerunā daudz, bet īsi un skaidri. Viņš liek man pašai domāt līdzi. Es atcerējos atkal to pašu 30.psalmu un citas lietas, ko Dievs man ir teicis. (par dažām vēl neesmu rakstījusi, jāsaņemas un jāuzraksta). Nu skaidrs, kamēr man mans Dievs nav teicis ko citu, man jāorientējas uz dzīvošanu!
Tomēr nav jau arī tik vienkārši. Man kā pesimistei-reālistei pēc dabas ir grūti ticēt neredzamajam, kad redzamās lietas stāsta ko citu. Mana biežāk lūgtā lūgšana Dievam ir - "Es ticu, palīdzi manai neticībai!" (Marka ev. 9:24)
Es turpinu orientēties uz dzīvošanu. Esmu apņēmusi vadīt vecāku lūgšanu grupu mūsu draudzes Svētdienas skolas laikā. Esmu apņēmusies iesaistīties bērnudārza vecāku padomē un skolas atbalsta biedrībā. Es ļoti ticu un ceru, ka ārstēšanās dēļ nevajadzēs no kaut kā atteikties. Lūdzu paturiet mani savās lūgšanās, lai man pietiek spēka un ticības turpināt orientēties uz dzīvošanu! Jūsu visu lūgšanas un labās domas nes mani uz priekšu! Paldies jums, es tās tiešām jūtu!
Diemžēl, slimība vēzis skaidri parāda, cik ļoti maz es spēju ietekmēt un kontrolēt savu dzīvi un dzīvību šobrīd. Ir pienācis brīdis, kad man jāpiemeklē jauna ārstēšana, jo iepriekšējā vairs nedarbojas. Pēdējā datortomogrāfijas pārbaudē atklājās, ka slimība ir progresējusi - negatīva dinamika. Ir divi veidojumi krūšu sienā un daudz jaunu perēkļu abās aknu daivās. Ne velti onkoloģiskais marķieris tik ļoti bija paaugstinājies. Šonedēļ uzzināšu, kādas ir tālākās ārstēšanas iespējas.
Ziņa, ka slimība tomēr progresē, izraisīja manī plašu jūtu amplitūdu - cerība un bezcerība, ticība un vēlme cīnīties un turpat vēlme padoties. It kā jau zinot onkoloģiskos marķierus, es gatavojos, ka izmeklējuma rezultāts var nebūt labs, bet tomēr, kad to uzzināju, jūtu bija daudz. Kur gan likties ar visām savām bangojošajām jūtām, ja ne iet pie Dieva. Nav neviena cita, kas var tā nomierināt jūtu vētru kā Viņš.
Es Dievam jautāju - Nu, ko Tu tagad man teiksi? Ko tālāk? Visi rezultāti ir tik slikti. Vai man orientēties uz nāvi vai dzīvošanu? (ak, atkal šī vēlme zināt nākotni!)
Viņš atbildēja: Un ko es Tev esmu teicis?
Un tā Dievs atbild. Viņš nerunā daudz, bet īsi un skaidri. Viņš liek man pašai domāt līdzi. Es atcerējos atkal to pašu 30.psalmu un citas lietas, ko Dievs man ir teicis. (par dažām vēl neesmu rakstījusi, jāsaņemas un jāuzraksta). Nu skaidrs, kamēr man mans Dievs nav teicis ko citu, man jāorientējas uz dzīvošanu!
Tomēr nav jau arī tik vienkārši. Man kā pesimistei-reālistei pēc dabas ir grūti ticēt neredzamajam, kad redzamās lietas stāsta ko citu. Mana biežāk lūgtā lūgšana Dievam ir - "Es ticu, palīdzi manai neticībai!" (Marka ev. 9:24)
Es turpinu orientēties uz dzīvošanu. Esmu apņēmusi vadīt vecāku lūgšanu grupu mūsu draudzes Svētdienas skolas laikā. Esmu apņēmusies iesaistīties bērnudārza vecāku padomē un skolas atbalsta biedrībā. Es ļoti ticu un ceru, ka ārstēšanās dēļ nevajadzēs no kaut kā atteikties. Lūdzu paturiet mani savās lūgšanās, lai man pietiek spēka un ticības turpināt orientēties uz dzīvošanu! Jūsu visu lūgšanas un labās domas nes mani uz priekšu! Paldies jums, es tās tiešām jūtu!
P.S. Pēdējā nedēļā dungoju šo Prāta vētras dziesmu:
Un, ja pasaka šī ir ar laimīgām beigām, tā noteikti,
Noteikti būtu par mums.
Jo tikai vienreiz dzīvot dots,
Un kā tu domā, vai viss ir izmantots?
Ak, mīļā, Evija! Esam kopā ar Tevi lūgšanās!
AtbildētDzēstJūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus Jūs pārbaudīt pāri par Jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest. 1 Kor. 10:13
Turies!
AtbildētDzēstEbr.10:35-36
AtbildētDzēstEsam lūgšanās ar Tevi.
Kristus mīlestības sirsnībā,
Līga (ViA 1.gadā bijām pazīstamas; tad biju Treija)
Paldies Līga! Jauki redzēt un dzirdēt, ka esi sirsnīgās attiecības ar Jēzu. :)
Dzēst